M. Montessori metode

1897. gadā itāliete Marija Montesori (Maria Montessori) uzsāka darbu pie savas izglītības filozofijas un metodes attīstības. Viņa izvirzīja vairākus periodus bērna dzīvē, kuri ir jāizmanto, lai attīstītu noteiktas bērna spējas un intereses. Marija Montesori šos periodus sauc par sensitīviem periodiem*. To laikā ir ļoti viegli iemācīt bērniem noteiktas lietas, kas vēlāk, bērnam kļūstot vecākam, būs grūtāk.  M.Montesori metodes pamatā ir viņas novērojumi un izpratne par bērnu tādu kāds viņš ir, nevis kādu viņu grib redzēt pieaugušie.

 

Strādājot pēc M. Montesori izglītības metodes, vienā grupā ir dažāda vecuma bērni, kas dod iespēju vecākajiem grupiņas bērniem būt par pedagoga palīgiem. Tādējādi „vienaudžu sīvā konkurence”, kas raksturīga viena vecuma grupās zaudē savu spēku, un tās vietā nāk – izpalīdzēšana, pacietība, ieklausīšanās, līdzdarbošanās. Vienā grupiņā var būt bērni no vienas ģimenes, kas dod papildus drošības sajūtu īpaši jaunākajiem. Brīvprātīgs mācību un grupu darbs veicina bērna vēlmi mācīties un veido izpratni par to, ka mācības nav vecākiem, bet – tās ir priekš manis!

 

Mācību procesā pedagogs ir bērna palīgs, tāpēc viņa galvenais uzdevums ir palīdzēt bērnam visu (iz)darīt pašam, sniedzot jaunatklāšanas prieku. Grupiņas ikdienā ierasts ir „darbīgais klusums”, kad bērni darbojas ar materiālu, kas viņiem ir interesants un saistošs.

 

Mācību process notiek speciāli sagatavotā mācību vidē, kuras pamatā ir 5 mācību bloki:

1. Praktiskās dzīves materiāls.  To veido dažādi sadzīves priekšmeti, ar kuriem darbojoties bērns var iegūt daudzas nepieciešamas iemaņas. Šīs materiāls palīdz bērnam kļūt neatkarīgam un veido viņu par patstāvīgu un pašapzinīgu personību.

2. Sajūtu materiāls.  Ar dažādu priekšmetu palīdzību bērns attīsta kādu no savām sajūtām (redzi, dzirdi, tausti, garšu, ožu).

3. Matemātikas materiāls.  Matemātikas apguves materiāli nodrošina domāšanas attīstību, virzot to no konkrētā uz abstrakto. Šis materiāls sniedz priekšstatu par skaitļiem un to daudzumu, palīdz apgūt formas un mērus.

4. Valodas materiāls.  Materiāli valodas apguvei nodrošināja lasītprasmes un rakstītprasmes veidošanos. Ar šo materiālu palīdzību bērns attīsta roku veiklību un kustību koordināciju, mācās pirmos burtus un to, kā burti skan.

5. Kosmiskās audzināšanas materiāls.  Šis materiāls ietver ģeogrāfiju, fiziku, bioloģiju un vēsturi. Bērns iepazīst planētas, valstis, dzīvnieku un augu pasauli.

 

* Bērna sensitīvie attīstības periodi – bērns noteiktā laikā apgūst noteiktas prasmes:

0 - 3 gadi - absorbējošais prāts: prāts uzsūc visu informāciju kā sūklis. Maņu mācīšanās un pieredze: bērns izmanto visas 5 sajūtas – tausti, garšu, smaržu, redzi un dzirdi, lai saprastu un sasaistītu informāciju par sevi un vidi.

 

1 ½ – 3 (6) gadi - valodas eksplozija – bērns veido viņa nākotnes valodas bāzi šajā periodā. Vislabākais periods, lai apgūtu valodas.

 

1 ½ – 4 gadi - sīko un lielo muskuļu attīstīšana un koordinācija – uzlabots tvēriens un pastiprināta interese par maziem objektiem.

 

2 ½ – 6 gadi - strādā labi apvienojot visas 5 sajūtas, lai mācītos un pielāgoties videi.

 

2 – 6 gadi - bērnam ir viegli iemācīt pieklājību un manieres.

 

3 - 6 gadi - ieinteresēti un ar apbrīnu raugās uz pieaugušo pasauli – bērni grib kopēt un attēlot pieaugušos – skolotājus un vecākus. Šis ir laiks, kad bērni ir ļoti atvērti vecākiem un pieaugušiem.